Skruberi

Kompozītmateriāls, pazīstams arī kā kompozīts, – viendabīga viela, kas sastāv no: 

• armēšanas materiāla (audums, diegs);
• saistvielas (darva).

Apvienojot kopā minētos materiālus un notiekot reakcijai, tiek iegūts ciets, izturīgs un vienlaicīgi arī nosacīti viegls materiāls – stiklplasts (GRP).

Saistviela var būt poliestera, epoksīda vai vinilestera sveķi.

Traidenis ražošanā izmanto smidzināšanas (angl. spray-up) un krusteniskās uztīšanas (angl. cross filament winding) tehnoloģiju.

Tvertņu korpusi sadzīves un virszemes notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, naftas ķērājiem, notekūdeņu sūkņiem, ugunsdzēsības rezervuāriem u. c. tiek ražoti ar modernu krusteniskās uztīšanas aprīkojumu. 2011. gadā iegādāts rūpnieciskais robots – automatizētas tvertņu malu nogriešanas aprīkojums.

Ar krusteniskās uztīšanas metodi ražoto korpusu diametrs var būt no 0,6 līdz 5 m.

Izmantojot tvertņu korpusu uztīšanas aprīkojumu, darvas un stikla šķiedras diega smidzināšana uz rotējošās izstrādājuma formas tiek vadīta ar kustīgu automatizētu mehānismu, kas pārvietojas garenvirzienā attiecībā pret iekārtas centrālo asi. Stikla šķiedras diega uztīšana tiek kontrolēta ar datorizētu vadības programmu. Visa iekārta ir pilnībā automatizēta.

Iespējami dažādi tvertņu korpusu tīšanas veidi. Tinot vertikāli, tiek panākta produkta izturība pret spiedi, tinot leņķī, tiek panākta produkta izturība pret lieci, spiedi, deformācijām, bet apvienojot un izmantojot visas minētās metodes, iegūstam izturīgu produktu. Tvertnes korpuss tīšanas veidā tiek izgatavots kā viena nedalāma tvertne.

Tvertņu gali tiek izgatavoti smidzināšanas veidā no stiklplasta.

Traidenis ir ilggadēja darba pieredze ar stiklplasta tehnoloģiju. Tvertnes sieniņa, kas izgatavota krusteniskās uztīšanas veidā, ir daudz izturīgāka, nekā tvertnes sieniņa, kas izgatavota smidzināšanas veidā. Atbilstoši krusteniskās uztīšanas tehnoloģijai izgatavotās stiklplasta sieniņas stiprība ir 432 MPa, bet stiepes modulis – 14,3 GPa. Smidzināšanas veidā izgatavotās sieniņas stiprības robeža ir 111 MPa, bet stiepes modulis – 5 GPa. Mehāniskās īpašības atšķiras 3–4 reizes.

Kvalitatīva uzmavu un atloku piestiprināšana ir iespējama tad, ja stiklplasta uzmavas tiek piestiprinātas pie stiklplasta tvertnes. Traidenis ražo stiklplasta atlokus un uzmavas. Šādā veidā tiek nodrošināta ātra un kvalitatīva uzmavu piestiprināšana.

Tvertnes un sistēmu, kas nodrošina tās funkcionalitāti, montāžu veiciet, vadoties no būves tehniskā vai/un darba projekta.  

Vietas izvēle  

Rekomendējam:

1. Iekārtas montāžas vietai jābūt izvēlētai tā, lai tā netiktu appludināta ar virszemes ūdeņiem.
2. Revīzijas vākam jābūt pieejamam pastāvīgai pārbaudīšanai, kā arī  tam, lai sistēma funkcionētu pareizi.
3. Pārbaudiet, kāds diametrs ir kanalizācijas caurulei. Pārliecinieties, ka tiek saglabāts slīpums, kas nepieciešams notekūdeņu pašteces uz iekārtu nodrošināšanai. 
4. SAGATAVOŠANĀS ZEMES DARBIEM: attīriet laukumu, kas būtu vismaz par pusmetru platāks nekā ir pašas iekārtas izmēri.
5. ZEMES DARBI: Zemes darbi jāveic, stingri vadoties pēc STR 1.07.02:2005, būves tehniskā un/vai darba projekta un vispārīgām būvniecības montāžas normām. 

Gadījumā, ja rakšanas darbu laikā saskaraties ar projekta rasējumos nenorādītām iekārtām vai komunikācijām, darbi nekavējoties jāpārtrauc. Par to jāinformē persona, kura veic būvniecības tehnisko uzraudzību, vai pilnvarotā persona, un tikai pēc atļaujas saņemšanas drīkst turpināt darbus zonā, kurā tika pārtraukti darbi. 
Pēc zemes darbu pabeigšanas līdz projektā norādītajai augstuma atzīmei, jāpārbauda pamatne- vai nav vāja vai izmirkusi grunts, izrakumu u. tml. Ja tiek konstatēts iepriekš minētais, grunts jāizrok līdz dziļumam, kādu norāda persona, kas veic tehnisko uzraudzību, un jāaizpilda ar piemērotu grunti, to sablīvējot. Laukums jāaizpilda līdz projektā norādītajai augstuma atzīmei un grunts jāsablīvē (sablīvēšanas koeficients no 0,95 ÷ 0,98, blīvēšanas slānis 200–300 mm).

Pazemes tvertņu montāža 

Tvertnes jāmontē  atbilstoši iepriekš sagatavotam un ar attiecīgām instancēm saskaņotam projektam.

UZMANĪBU: Tvertnes montāža prasa īpašu uzmanību, jo no tā atkarīga turpmākā iekārtas funkcionēšana. 

Iesakām:   

1. Tvertnes montāžu jāveic saskaņā ar EN 976-2 standartu.
2. Rakšana jābeidz, paliekot 20–30 cm līdz projekta bedres dziļumam. Tālāk jārok ar rokām, t.i., ar lāpstu. Šādā veidā tiek panākts, ka iekārta ar savu pamatni balstītos uz neskartās grunts.
3. Pirms iekārtas ielaišanas  bedrē, JĀPĀRBAUDA vai atbilst tvertnes uzmavu diametri Tāpat pārbaudiet, vai atbilst padošanas caurules dziļums un tvertnes noplūdes uzmavas augstums, kā arī attīrīšanas iekārtas pieplūdes un noplūdes cauruļu leņķi.
4. Tvertne bedrē jāielaiž, izmantojot standarta pacelšanas mehānismus. Uzmanīgi to ielaižot bedrē, iekārta jāizlīdzina lietojot  nivelieri. 
5. Atstarpe starp bedres malām un tvertni pakāpeniski jāaizpilda ar iepriekš uz montāžas vietu atvestām smiltīm, kuras jāber 20–30 cm biezā slānī, rūpīgi to sablīvējot. Ja smilts ir sausa, blīvēšanas laikā tā jāsamitrina ar ūdeni.
6. Montāžas laikā (vai arī, ja ir augsts gruntsūdens līmenis) berot smiltis bedrē ap tvertni, vienlaicīgi tvertnē pakāpeniski jālej  ūdens. Tas jādara šādi: bedrē ap tvertni jāieber 20–30 cm smilts un vienlaicīgi tvertnē jāielej 20–30 cm ūdens.  Šādi darbs  jāturpina arī tālāk, berot pa 20–30 cm zemes apkārt tvertnei un lejot pa 20–30 cm ūdens pašā tvertnē. 
7. Pēc tvertnes aizbēršanas līdz augšējai tvertnes daļai uzlieciet vāku, lai, tālāk turpinot aizrakšanas darbus, beramās smiltis neiekļūtu tvertnes iekšpusē. 
8. Beriet smiltis tik daudz, lai tvertnes revīzijas vāks būtu vienā līmenī ar ielas vai trotuāra segumu, ja tvertne tiek uzstādīta braucamajā daļā; 50–70 mm no zemes virsmas – ja tiek uzstādīta mauriņā dzīvojamos kvartālos, 200 mm – ja tvertne tiek uzstādīta neapbūvētās teritorijās (STR 2.07.01:2003, 450. punkts).
9. Montējot tvertni zem braucamās daļas, virs tās jāierīko 200 mm bieza armēta dzelzsbetona plāksne, kura izkliedē transporta līdzekļu slodzi no tvertnes.
10. Ja ir augsts gruntsūdens, tvertne jāenkuro pie dzelzsbetona plāksnes ar nerūsējošā tērauda lentu. 

Virszemes tvertņu montāžas darbu instrukcija   

Tvertņu nocelšanas un novietošanas instrukcija

   
Visi vertikālo tvertņu transportēšanas, pacelšanas un novietošanas darbi jāveic, vadoties pēc Lietuvas standarta LST EN 13121-4:2005/AC:2008.   

Nepieciešamais aprīkojums un iekārtas:   

1. Divi automobiļa tipa celtņi. Viens no celtņiem ar pacelšanas augstumu vairāk par 15 m;
2. Traversa (kas paceļ tvertnes svaru, t) un Dm garumā; 
3. Stropes 2 gab. (pie traversas) un 1 gab. „galā”, kas atbilst celtspējai (Stropju garumi norādīti tehniskajā projektā, katrai tvertnei individuāli);
4. „Gala” stropei jābūt lentveida tekstila, lai nebojātu tvertni;
5. Tornītis strpoju pieāķēšanai un atāķēšanai. 

Tvertnes nocelšana un novietošana

1. Lentveida tekstila „gala” stropi jāaptin apkārt tvertnei starp kronšteiniem un jāpieāķē pie krāna āķa;
2. Traversa ar stropēm jāpieāķē pie cilpām aiz diviem pretējiem pieāķējamiem kronšteiniem;
3. Tvertne jāpaceļ, kā parādīts pacelšanas shēmā (att. Tvertņu nocelšanas un novietošanas shēma), nenovietojot uz zemes;
4. Novietojot vertikālā stāvoklī, krāns, kas tur, jāatāķē un izmantojot otru krānu jānovieto paredzētajā vietā.

Tvertņu nocelšanas un novietošanas shēma 

Tvertnes stiprinājuma elementu un enkurošanas skrūvju izvēle  

Enkurošanas skrūves tvertnei nepieciešamas , lai tās neapgāztu vējš. Visticamāk, ka tvertni var apgāzt stipra vēja laikā, kad tā ir tukša un uz jumta nav sniega. Vēja spiediena dēļ stiprināšanas elementos rodas reakcijas. Vertikāla reakcija tieši arī ir enkursrkūves izraušanas spēks. Saskaņā ar šo spēku jāizvēlas enkurskrūvju izmēri. Stiprināšanas elementu konstrukciju iesniedz PASŪTĪTĀJS.  

Stiprināšanas elementa paraugs   

Piezīme.  Enkurošanas elementu un enkurošanas skrūvju izmēri, to izvietojums, skaits katrā gadījumā tiek izvēlēts individuāli vai vadoties pēc tehniskā projekta. 

Sertifikātus jūs atradīsiet šeit.